Pirmās attīstošās rotaļlietas
Pirmās rotaļlietas parasti raudzībās bērniņam sadāvina gan radi, gan draugi, arī paši jaunie vecāki steidz iegādāties košās, interesantās mantas un nereti plašajā piedāvājuma klāstā apmulst. Tomēr, kas attiecās uz pirmajām rotaļlietām – tās būs pavisam vienkāršas!
Rociņas
Pirmās rotaļas bērnam ir saistītas ar ķermeņa kontaktu: plaukstiņu un kājiņu izpēte! Ar savām rociņām bērns vislabāk var spēlēties – viņš tās redz, rokas kustās, pirkstiņus var iebāzt mutē.
Arī pieaugušo rokas ir ļoti interesantas – tās var aplūkot, pagaršot, pie reizes bērns attīsta tausti, pieskārienus.
Rotaļāties var arī ar pēdiņām. Pēdiņas var salikt kopā, atvērt vaļā, pielikt pie mutes un noglāstīt ar plaukstiņām. Tā bērniņš iepazīs savu ķermeni, kā arī tiks veicināta plaukstiņu atvēršanās.
Audums un krāsains attēls
Kā vienu no pirmajām rotaļlietām bērnam var piedāvāt lupatiņas, lakatiņus un dažādas faktūras audumus. Tās ir viegli satvert. Mazulis var sajust, ka ir dažādi materiāli, citi patīkamāki, citi nē.
Mazulim noteikti patiks vērot apkārtni, vecāki var pie gultiņas sienas pielikt vai nu melnbaltu vai krāsainu attēlu.
Nākamais solis varētu būt kāda krāsaina rotaļu puķe pie bērna gultiņas, lai apkārt nav viss raibs, bet ir viens akcents. Bērns pētot un skatoties to ieraudzīs.
Čabošās un čaukstošās mantas
Vislabākās ir mantiņas, kas neizdod spalgu skaņu, bet satverot čab, grab.
Piemēram, mīkstā bumba vai lupatiņa ar čaukstošu pildījumu.
Interesanta rotaļlieta ir koka krelles, kas skan, grab un šī skaņa ir dabiska.
Mantiņu var arī nolikt vienkārši kaut kur maliņā, bet ar mantu vecākiem nav jāuzbāžas, to var bērnam “ieteikt” – piedāvāt aplūkot, pataustīt, pastāstīt par to.
Bumba un riņķis no klūdziņām
Piemēram, no klūdziņām pītā bumba noteikti bēbītim patiks, jo tā ir viegla, tajā var iebāzt pirkstiņus caurumos, papētīt.
Bumbiņa var arī izkrist no rociņām, aizripot, bet bērniņš griežas pakaļ, tā tiek veicināta velšanās.
Tieši tāpat ir riņķīši, kas ir sapīti no klūdziņām – tie ir pietiekoši viegli.
Pirmajām mantiņām nevajadzētu būt smagām vai pārāk lielām. Bērniņš apčamda mantu, paceļ, pārliek no vienas rokas otrā, pieskaras mutei, pieskaras kājām utt. Tādā veidā arī notiek bērna attīstība.
Ja mantiņa izkrīt, tad tā arī neaizripo tālu.
Sejas mantiņās
Bērniem ļoti patīk arī aplūkot sejas.
Tādēļ mazulim der arī kāda liela mīkstā mantiņa, kurai var izpētīt seju, meklēt degunu, muti, ausis, piemēram, liels lācis.
Kustīgās mantas
Kad bēbītis sāk sēdēt un rāpot, var piedāvāt kustīgākas mantas, kas mudina bērniņam doties mantām pakaļ.
Dažādas bumbas ir lielisks treneris!
Rotaļāšanās process
Dažkārt, novērojot pieaugušo un bērnu no malas, liekas, ka nevis mēs mācam bērnam rotaļāties, bet mēs gribam ar viņu rotaļāties. Tas nav īsti pareizi.
Vecākiem jānovirzās otrajā plānā un jāļaujas bērnu novērot, ļaujot viņam paspēlēties pašam. Katram bērnam, tāpat kā pieaugušajam, ir jāpabūt pašam ar sevi – jāmācās sajust, pavērot, ieklausīties un mācēt sevi nodarbināt ar to, kas tajā brīdī ir pieejams.
Protams, tas nenozīmē, ka bērniņš ir jānoliek uz grīdas un mammai jāiet projām. Māmiņai ir jābūt bērna tuvumā, mazulim ir jāzina, ka viņš atrodas drošībā, bet ka neviens netraucē viņam padarboties arī pašam.
Bērnam brīvajā rotaļā jāļauj spēlēties nesteidzīgi, lēnām, jo katram bērnam ir savs ritms. Tādēļ dienā vajadzētu arī būt iedalītam laikam rotaļām – kad mazulis parotaļājas ar vecākiem, kad pats ar sevi, kad pavingro utt.
Kad mazulīti liek spēlēties, videi jābūt pieklusinātai – nevajadzētu paralēli skatīties televizoru, staigāt turpu, šurpu.
