Mīti par zīdīšanu. Kuri no tiem ir patiesība, kuri - tikai mīti?

Zīdīšana ir apvīta ar daudziem mītiem, kurus vēl vairāk pastiprina draudzeņu un vecmāmiņu stāsti un pieredze. Daudzas mammas, paļaujoties uz šiem mītiem, baidās no zīdīšanas vai pārtrauc to ātrāk, jo zīdīšana varētu slikti ietekmēt krūšu formu, bojās bērna zobus un vēl 101 cits iemesls, kāpēc nezīdīt. Dažus no šiem mītiem atspēkosim!

Piena daudzums nav atkarīgs no krūšu lieluma. Piens veidojas zīšanas laikā, tāpēc var neuztraukties par krūšu izmēru. Piena daudzums atkarīgs no tā, cik attīstīti ir piena dziedzeri un kā strādā mammas hormonālā sistēma, savukārt hormonālo sistēmu, kas atbalsta piena sekrēciju, iedarbina bērniņš. Jo biežāk zīž, jo vairāk būs piena.

Efektīvāk būs, ja bērns biežāk izēdīs vairākas mazas porcijas nevis vienu reizi un uzreiz daudz piena, tāpēc bērns pēc iespējas biežāk jāliek pie krūts un jāpiedāvā abas krūtis.

Dažreiz topošās mammas uztraucas par to, krūtsgals nav tik izteikts vai arī ir pat ievilkts. Kad bērns zīž, viņš satver ne tikai krūts galu, bet arī lielu daļu krūts oreolas. Tāpēc krūtsgala formai īpašas nozīmes nav. Pat ja tas ir ievilkts, bērns zīdīšanas laikā to pats izveido.

Tāpat arī nav vajadzīgs krūtsgalus kā īpaši sagatavot zīdīšanai — dažkārt topošās mammas grūtniecības laikā cenšas krūtsgalus staipīt un kā savādāk norūdīt, taču rezultāts šīm darbībām nebūs noturīgs.

Uzskats, ka zīdīšanai jābūt sāpīgai, ir balstīts uz citu pieredzi un uzskatiem. Zīdīšanai nav jābūt sāpīgai. Pašā sākumā, kamēr krūtis pierod, kamēr mazulis satver krūti, var rasties nepatīkamas sajūtas, taču sāpēt ilgāk nevajadzētu.

Ja sāp visu laiku, nepieciešams sazināties ar krūts zīdīšanas speciālistu, lai viņš izvērtētu, vai bērns krūti satver pareizi. Tam var būt daudzas dažādas nianses, sākot ar zīdīšanas pozām, beidzot ar zemmēles saitīti, kas neļauj bērnam pareizi satvert krūti.

Diskutabls jautājums, par kuru jo īpaši satraucas vecmāmiņas vasarā. Mazulim, kurš tiek ekskluzīvi barots ar mammas pienu, arī vasarā nav jādod papildu ūdens. Ja bērnu zīda ar krūti, līdz 6 mēnešu vecumam viņam ir nepieciešams tikai mātes piens.

Ieteikumi par ūdeni nāk no laikiem, kad ļoti daudzus bērnus baroja ar piena maisījumu, pa vidu starp barošanas reizēm dodot bērnam padzerties ūdeni. Atšķirībā no mākslīgajiem piena maisījumiem, krūti piedāvā pēc pieprasījuma, tāpēc ūdenim nav vietas, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas skalo zarnu trakta gļotādu, kas bērnam dzīves sākumā jau tā ir ļoti jutīga.

Tas, ko mēs ēdam, ietekmē piena garšu un tā var mainīties, bet tas netraucē bērnam ēst. Patiesībā tas ir veids, kā mazulis iepazīstas ar dažādām garšām, tāpēc mammai nav ierobežojumu un viņa var ēst dažādus ēdienus, dažādas garšvielas, jo tas nav iemesls, kāpēc bērns atsakās no krūts.

Stingra diēta nav jāievēro! Vairāk jārūpējas par to, lai mammas uzturs būtu veselīgs un pilnvērtīgs. Tiesa, pat ja mamma jutīsies izsalkusi, piens vēl kādu laiku saglabās visas savas vērtīgās īpašības, bet mammas uzkrājumi no taukaudiem piena sastāvu turēs stabilu. Tāpēc visu, ko mamma ēd, viņa ēd sevis dēļ.

Ja bērnam ir novērotas reakcijas uz kādiem produktiem, uzturs būs jāiegrožo, bet ne līdz līmenim, kad mamma pārtiek tikai no ūdens un griķiem, kā bieži tiek dzirdēts runājam.

Ūdeni gan jādzer, bet ne pārmērīgi — 1,5–2 litri dienā. Bērns diennaktī izēd aptuveni 750 ml piena un tam, protams, no kaut kurienes jārodas, tāpēc ir svarīgi, lai mamma nevis dzertu daudz, bet gan regulāri, jo tad, kad mamma jūt slāpes un nepadzeras, organisms uzreiz sāk aizturēt šķidrumu, tostarp arī pienu.

Ja slimo ar vīrusa saslimšanām — saaukstēšanās, rota vīruss, gripa —, kurām ir inkubācijas periods, bērns caur pienu tos saņems ļoti ātri, pirms vēl mammai parādījušies saslimšanas simptomi. Bet, ja bērnam šajā laikā atņemam krūti, viņš paliek cīnoties ar vīrusiem, bet vienlaikus zaudē arī imunitātei svarīgās vielas, kas ir māmiņas pienā.

Tāpēc, ja mammai parādījušies saslimšanas simptomi, ieteicams turpināt zīdīt bērniņu, par ārstēšanos konsultējoties ar ģimenes ārstu, jo var atrast zāles, kuras ir savietojamas ar zīdīšanu.

Diezgan bieži dzirdēts, ka piens pazūd stresa dēļ, bet augstas temperatūras dēļ piens var it kā “sadegt”. Ja mamma pārdzīvo stresu, ir daudz stresa hormonu, kuru dēļ piens tiešām var samazināties, savukārt par augsto temperatūru — tie ir maldi.

Kas attiecas uz mazuļa ņemšanu pie sevis gultā, tā ir katras mammas pašas izvēle un tā nekādā gadījumā nav aizliegta, bet jāievēro drošība.

Savukārt, kas attiecas uz bērna izlutināšanu un nēsāšanu rokās — bērns jau ir pieradis būt ar mammu, savukārt viss tālākais plāns, kā bērns tiks atradināts no krūts, ir atkarīgs tikai no pašiem vecākiem.

Ir tā, ka zīšanas laikā bērnam izdalās hormons, kas veicina aizmigšanu, tāpēc mazuļi pie krūts regulāri iemieg. Ja mammas nav blakus, šim cilvēkam būs savs rituāls, kā bērniņu nolikt gulēt, tāpēc arī tētis var bērnu nolikt gulēt, un tam nav vajadzīga krūts.

Ja mamma kādu laiku ir plānojusi būt prom, pienu var atslaukt, izveidot piena banku un arī tētis var veiksmīgi paēdināt mazuli ar pudelīti.

Zīdīšana krūšu formu nebojā. Lielākās izmaiņas notiek jau grūtniecības laikā, kad attīstās piena dziedzeri. Ja zīdīšana tiek pabeigta pakāpeniski, krūtīs notiek piena dziedzeru audu redukcija, tiem atkal pārveidojoties par saistaudiem, taukaudiem un, ja tas notiek lēnām, krūtis maksimāli atjauno savu formu.

Protams, liela nozīme ir arī ģenētikai, taču ilgstoša zīdīšana krūšu formu var pat uzlabot nevis pasliktināt.

Dažiem bērniem pirmie zobiņi parādās jau 4 mēnešu vecumā, bet tie netraucē bērnam zīst. Tāpat arī jākliedē mīts, ka mammas piens bojā mazuļa zobus — mātes piens, atšķirībā no maisījuma, pozitīvi ietekmē bērniņa mutes dobuma līdzsvaru.