Kā mūzika ietekmē bērna attīstību?

Jau no 16 nedēļu vecuma mazulis mammas vēderā dzird skaņas. Ārpasaules skaņas būs klusinātas, taču mammas balss un sirdsdarbība viņu pavada nepārtraukti. Šīs skaņas mazuļa ausij ir kā melodija, kas sniedz viņam mierinājumu un drošības sajūtu pēc piedzimšanas. Māmiņas balss ir bērniņa pirmā mūzika! Melodiskas skaņas ir būtiska daļa no mazuļa agrīnās attīstības, jo tās sāk veidot viņa emocionālo un kognitīvo bāzi. Mūzika īpaši spēcīgi ietekmē bērna garīgo un fizisko attīstību gan pirms, gan pēc dzimšanas.

Uz jaundzimušo mūzika iedarbojas līdzīgi kā pirms dzimšanas, proti, tās galvenais uzdevums ir radīt emocionālo fonu. Adaptācijas periodā, pirmajās dzīves nedēļās, skaņām ir jābūt pieklusinātām, taču liega mūzika, mammas dziedāta šūpuļdziesma radīs īpašu drošības sajūtu.

Kā īpaši piemērota bēbīšiem tiek atzīta tieši klasiskā mūzika, piemēram, harmoniski Mocarta vai Bēthovena skaņdarbi, jo tās ritms bieži sakrīt ar bērna dabisko sirdsdarbības ātrumu. Pretēji tam pieaugušajiem paredzētā elektroniskā mūzika vai ritmiskie skaņdarbi var nebūt zīdainim patīkami, jo tie neatbilst viņa attīstībai un uztverei, kā arī ir pārāk stimulējoši.

Visvērtīgākās šūpuļdziesmas bērnam ir tās, ko dzied pati mamma vai tētis. Mazulis tās uztver kā vismīļāko un mierinošāko skaņu, tāpēc nav svarīgi, vai vecāks dzied perfekti. Bērnam nozīmīgāka ir pazīstamā balss un saiknes sajūta ar vecāku.

Ja vecākam dziedāšana šķiet neērta, šūpuļdziesmu var arī izstāstīt vai maigi dungot. Tas radīs daudz lielāku emocionālo komfortu nekā atskaņotas dziesmas no ierīcēm.

Šūpuļdziesmām vai tautas mūzikai, kas paredzētas mazo bērnu periodam, arī pašam vecākam var radīt emocionālu reakciju un tad to dziedāšana vai dungošana līdzi ierakstam veidos īpašu mīļuma atmosfēru un saikni ar bērniņu.

Nomoda laikā bērnam var piedāvāt dzīvīgākas melodijas, kas stimulē viņa uzmanību un veicina aktivitāti, bet pirms gulētiešanas vai nemiera brīžos — mierīgas melodijas vai šūpuļdziesmas.

Kad bērns sāk patstāvīgi kustēties un stāvēt uz kājiņām, mūzika kļūst par spēcīgu motorikas veicinātāju. Dzirdot ritmisku un bērna austiņām patīkamu mūziku, viņš parasti sāk kustēties dabiskā ritmā, kas attīsta:

Nav nepieciešams mācīt konkrētus deju soļus – bērna ķermenis dabiski reaģē uz mūzikas ritmu un vecāki nereti ir pārsteigti, cik atraktīvi mūzikas pavadījā līgojas un kustās viņu mazulis! Tie parasti ir priekpilni brīži!

Mūzika veicina arī smalko motoriku, īpaši, ja bērnam tiek piedāvāti vienkārši instrumenti:

Bērni ap divu gadu vecumu jau spēj iegaumēt dziesmu tekstus. Nav nepieciešama mērķtiecīga mācīšana — pietiek klausīties dziesmas, un bērns pats mēģina dziedāt līdzi, tādējādi iegaumējot vārdus.

Tādējādi mūzika palīdz trenēt:

Mūzika ļoti pozitīvi atsaucas uz bērna fantāzijas un iztēles attīstību. Tā palīdz iztēlē radīt dažādus vizuālos tēlus.

Jo vecāks bērns, jo spilgtāki viņa iztēlē radītie tēli.
5–6 gadu vecumā bērni spēj uzzīmēt savu mīļāko dziesmu, tik attīstīta ir muzikālā fantāzija.

Mūzika spēlē lielu lomu arī bērna estētiskās gaumes veidošanā. Kopā ar bērnu var klausīties jebkuru mūziku, taču ieteicams programmā iekļaut arī klasisko mūziku, kas kalpo kā etalons muzikālās gaumes attīstībā.

Nav pamata uztraukumam, ka klasiskā mūzika priekš bērna ir pārāk sarežģīta — tā ir universāla un piemērota jebkuram vecumam.

Galvenais — izvēlēties mūziku iekļaut kā bērna attīstības un rotaļu ikdienas pavadoni. Piedāvājot bērnam mūziku, vecāki sniedz viņam iespēju:

Pat ja viņš nekļūs par nākamo mūziķi — bet to nekad nevar zināt…